Gloeoporus taxicola
Purpura plānpiepe Gloeoporus taxicola (Pers.) Gilb. & Ryvarden
Sinonīms: Meruliopsis taxicola (Pers.:Fr.) Bondartsev
Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski, var veidot ≥1,5 m platus augļķermeņus (retāk - nelielus), līdz 4 mm biezi. Poru virsma sarkanbrūna līdz violetbrūna. Jauniem augļķermeņiem poru virsma oranžīgi sārta. Poras stūrainas, 2–4 uz mm, seklas (līdz 1 mm). Mala balta un var būt samērā plata, izteikti kontrastē ar krāsaino poru virsmu. Veciem augļķermeņiem mala var būt ļoti šaura vai gandrīz izzudusi. Stobriņu slānis līdz 1 mm biezs, vienā krāsā ar poru virsmu. Pavisam jauni augļķermeņi ir stingri un vaskaini, vēlāk pamīksti, izkalstot trausli un cieti.
Ekoloģija: aug uz priežu kritalām, retāk uz priežu stumbeņiem, sausokņiem, pat sausiem zariem. Ļoti reti - uz egļu kritalām. Samērā reti sastopama visā Latvijas teritorijā.
Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Purvaini meži (91D0*). Konstatēta arī mitrākās vietās Mežainās piejūras kāpās (2180), Nogāžu un gravu mežos (9180). Novērota kopā ar citām DMB specifiskajām un indikatorsugām - maigā mīkstpore, iedzeltenā diplomitopore. Biežāk sastopama meža biotopos, retāk var būt arī jaunākās mežaudzēs.
Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar sīko balteni Skeletocutis amorpha, kurai ir izteiktākas cepurītes un dziļākas poras, poru virsma gaiša vai oranža, arī pieskaroties iekrāsojas oranža.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Iespējams, ietekmē arī mikroklimata un hidroloģiskā režīma izmaiņas biotopā.