Cinereomyces lindbladii
Lindblada pelēkpore Cinereomyces lindbladii (Berk.) Jülich
Sinonīms: Diplomitoporus lindbladii (Berk.) Gilb. & Ryvarden
Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski; līdz 6 mm biezi, salīdzinoši viegli atdalāmi no substrāta. Nereti veido grupas ar samērā nelieliem ovāliem augļķermeņiem (4-5 cm platiem), kas var saplūst un veidot lielākus laukumus. Parasti labi redzama balta, 0,5-2 mm plata mala, kas kontrastē ar silti pelēcīgo poru virsmu. Poras ieapaļas, nedaudz stūrainas, 3–5(–6) uz mm. Mīkstums balts. Stobriņu slānis līdz 5 mm biezs, tuvāk virspusei pelēcīgs, tuvāk mīkstumam gaišāks. Jauni augļķermeņi reizēm var veidoties uz veciem, daļēji tos pārklājot.
Ekoloģija: aug galvenokārt uz skujkoku kritalām, reti uz lapkoku kritalām. Samērā regulāri sastopama visā Latvijas teritorijā. Skandināvijā novērots, ka Lindblada diplomitopore uz skujkoku kritalām var augt tieši virsū vai netālu no violetpiepēm Trichaptum. Citās valstīs Lindblada diplomitopore konstatēta uz dažādām skujkoku (arī baltegle, lapegle) un lapkoku (alkšņi, bērzs, apse, ozols, liepa, lazda, pīlādzis) kritalām.
Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*). Konstatēta arī tādos biotopos kā Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Mežainas piejūras kāpas (2180), Purvaini meži (91D0*), Staignāju meži (9080*). Tiek uzskatīts, ka suga dod priekšroku mežiem ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem.
Līdzīgās sugas: iespējams sajaukt ar citām gaišas krāsas piepēm, kas aug uz skujkoku kritalām. Samērā laba noteikšanas pazīmes ir - apaļīgi, iegareni augļķermeņi ar baltu malu un silti pelēku poru slāni.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.