Diplocarpa irregularis
Krokainā jodausene Diplocarpa irregularis (Schwein.) Baral & Pärtel
Sinonīms: Ionomidotis irregularis (Schwein.) E.J. Durand
Sugas apraksts: askusēne, kas veido nelielus (0,5 – 3 cm), tumšus augļķermeņus (sēdoši vai ar nelielu kātiņu). Sākumā augļķermeņi ir vairāk vai mazāk kausveidīgi, vēlāk atgādina viļņotas, krokotas "austiņas". To iekšējā daļa gluda, kaila, ādaina, ļoti tumša, gandrīz melna. Ārējā daļa brūngana, matēta, ar nelieliem izciļņiem, nedaudz miltaina. Mīkstums iekšpusē purpurmelns. Biežāk aug nelielās grupās, retāk veido lielas grupas, kas var izklaidus klāt kritalu vairāku metru garumā. Ļoti reti var konstatēt arī pa vienai, divām.
Ekoloģija: krokainā jodausene aug mitrās vietās uz vidēji līdz stipri satrupējušām (bieži - nosūnojušām) lapu koku kritalām. Konstatēta uz apses, melnalkšņa, baltalkšņa, gobas, bērza, oša. Sugai ļoti raksturīgas atradnes uz kritalām avotu, strautu, upīšu tuvumā, arī gravās, uz nogāzēm. Aug vasaras beigās un rudenī. Latvijā reti sastopama suga. Biežāk konstatēta Vidzemē un Latgales austrumu daļā, atsevišķas atradnes Kurzemē un Sēlijā, Zemgalē nav atrasta.
Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Staignāju meži (9080*), Aluviāli meži (91E0*). Var būt arī citos lapu koku un jauktos mežos ar mitru mikroklimatu, pārplūstošiem laukumiem vai avotu, strautu, upīšu tuvumā, piemēram, tādos biotopos kā Nogāžu un gravu meži (9180*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Tikusi konstatēta kopā ar citām retām vai DMB specifiskajām sugām, kas aug uz lapkoku kritalām mitros apstākļos, piemēram, tādām kā košā cietpore un pirkstainā rikardija Riccardia palmata.
Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar citām tumšas krāsas, nelielām kausveida askusēnēm. Piemēram, daudzveidīgā melnkausene Bulgaria inquinans aug rudens pusē, galvenokārt, uz trūdošas ozolu koksnes, apšu graudaine Encoelia fascicularis aug agrā pavasarī, galvenokārt, uz atmirušiem apšu zariem, melnā spožkausene Pseudoplectania nigrella aug agrā pavasarī pie skujkokiem.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.