Junghuhnia pseudozilingiana

Piepju jungūnija Junghuhnia pseudozilingiana  (Parmasto) Ryvarden

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski, mezglaini. Poru virsma krēmkrāsas, gaiši dzeltena, gaiši brūna. Pamatslānis krēmkrāsas. Poras neregulāras, stūrainas, 2-3 uz 1 mm; uz slīpa substrāta iegarenas.  

Ekoloģija: Latvijā aug galvenokārt uz vecām apsēm, uz apšu cietpiepēm Phellinus tremulae. Reti var konstatēt uz alkšņiem. Citur Eiropā konstatēta arī uz bērza un cietpiepju Phellinus un spulgpiepju Inonotus veciem augļķermeņiem. Reti sastopama visā Latvijas teitorijā, biežāk Latgalē un Vidzemē, kur vairāk atrodami apšu meži, retāk - Kurzemes rietumu daļā.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Veci jaukti platlapju meži (9020*), bet var būt sastopamas arī citos biotopos, kur atrodamas lielas, vecas apses.  

Līdzīgās sugas: var sajaukt ar mizas apaļpori, kas arī var veidot līdzīgas formas augļķermeņus uz apsēm, apšu cietpiepēm. 

Apdraudējumi: mežizstrāde samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.