Multiclavula mucida

Gļotainā daudzvālīte Multiclavula mucida  (Pers.) R.H. Petersen

Sugas apraksts: veido grupas ar nelielām, 5 - 15 mm augstām vālītēm, kas ir ap 1 līdz 1,5 mm resnas. Vālīšu krāsa bālgana līdz iedzeltena, vecākām var būt tumši brūni galiņi. Gals vienkāršs, smails; reizēm - nedaudz zarots. Aug simbiozē ar zaļaļģi, tādēļ uz substrāta - kritalas virsmas redzami raksturīgi zaļi laukumi. Aug lielās grupās (retāk - nelielas grupas ar nelielu vālīšu skaitu) uz mitrām, vidēji līdz stipri satrūdējušām kritalām.  

Ekoloģija: Latvijā konstatēta uz melnalkšņa, apses, platlapjiem, priedes, egles. Citur arī uz dižskābarža. Sastopama mitros lapu koku un jauktos mežos. Raksturīga uz kritalām avotu, upīšu, bebraiņu u.tml. tuvumā. Latvijā reti tikusi konstatēta arī uz smilšakmens atsegumiem. Citur - arī uz augsnes. Sastopama galvenokārt Latvijas austrumu un centrālajā daļā. Kurzemē konstatēta reti.  

Piemērotākie biotopi: var konstatēt tādos biotopos kā Nogāžu un gravu meži (9180*), Staignāju meži (9080*), Aluviāli meži (91E0*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Purvaini meži (91D0*). Tikusi konstatēta kopā ar citām retām vai DMB specifiskajām vai indikatorsugām, tādām kā sarainā gļotzobe, centrbēdzes flēbija, vēdekļa sārtaine Rhodotus palmatus.  

Līdzīgās sugas: Iespējams, var sajaukt arī ar tīfulām Typhula spp.

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.