Oxyporus corticola
Mizas apaļpore Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden
Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi (reti var turpināt augt arī nākamajā gadā), parasti klājeniski, reti daļēji atliekti, veidojot nelielas cepurītes. To augšpuse samtaina līdz šķiedraini pūkaina, sākumā balta līdz krēmkrāsas, vēlāk gaiši salmu dzeltena, bieži it kā radiāli sakrokota. Augļķermeņi var būt gan samērā nelieli, gan veidot lielus laukumus. Svaigi mīksti un ādaini, izžūstot kļūst trausli. Mala bālgana līdz krēmkrāsas, mīksta, šķiedraina, līdz 7 mm plata. Poru virsma krēmkrāsas līdz gaiši iedzeltena, poras apaļas līdz nedaudz stūrainas (uz slīpas virsmas), 2–4 uz 1 mm, seklas. Garša maiga.
Ekoloģija: aug uz apšu kritalām, stumbeņiem un sausokņiem, parasti uz mizas. Atsevišķos gadījumos var konstatēt arī uz vēl dzīvām, vecām apsēm. Reti konstatēta uz citiem lapu kokiem (bērzs, ieva, alkšņi). Sastopama samērā regulāri visā Latvijas teritorijā. Skandināvijā visbiežāk sastopama uz apses, bet konstatēta arī uz citiem lapu kokiem (skābārdis, dižskābardis, ozols, pīlādzis, liepa, goba u.c.), dažos gadījumos arī uz skujkokiem (baltegle, priede, egle).
Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Nogāžu un gravu meži (9180), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var būt sastopama arī citos biotopos ar apšu mirušo koksni. Retāk atrodama arī jaunākās mežaudzēs.
Līdzīgās sugas: iespējams sajaukt ar citām gaišas krāsas klājeniskām piepēm. Ja aug uz apšu cietpiepēm, var sajaukt ar piepju jungūniju.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.