Phellinidium ferrugineofuscum

Tumšbrūnā cietpiepe Phellinidium ferrugineofuscum (P. Karst.) Fiasson & Niemelä
Sinonīms: Phellinus ferrugineofuscus (P. Karst.) Bourdot & Galzin

Sugas apraksts: viengadīga-divgadīga klājeniska piepe šokolādes brūnā krāsā, reizēm ar pelēcīgu apsarmi. Augošiem augļķermeņiem mala koši oranži brūna, samtaina; aktīvi augošā mala - balta (reti novērojams). Konsistence cieta, koksnaina, no substrāta grūti atdalāma. Poras ļoti sīkas, 7-9 uz 1 mm (dabā nereti saskatāmas vien ar lupu). Augļķermeņi parasti līdz 20 cm plati, bet reti var veidot arī ievērojami lielākus laukumus. Veci augļķermeņi saplaisā lielos gabalos, atritinās un atlūzt no substrāta.  

Ekoloģija: aug uz egļu kritalām, biežāk uz mizas, bet var augt arī uz koksnes. Citur ļoti reti konstatēta arī uz priedes, baltegles. Piemērotos biotopos sastopama regulāri visā Latvijas teritorijā. Biežāk sastopama Vidzemē un Latgalē, daudz retāk - Kurzemē, kur tai ir nozīmīgāka loma kā DMB specifiskajai sugai.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), bet var konstatēt arī citos biotopos, kuros atrodama egļu mirusī koksne, piemēram, Nogāžu un gravu meži (9180*), Staignāju meži (9080*), Skujkoku meži uz osveida reljefa formām (9060), arī Ozolu meži (9160), Aluviāli meži (91E0*), Purvaini meži (91D0*), Veci jaukti platlapju meži (9020*) u.c. Galvenokārt sastopama damakšņos un vēros, retāk - dumbrāji, gāršas, liekņas, lāni, mētrāji, niedrāji, āreņi, kūdreņi. Pārliecinoši biežāk sastopama pāraugušās un pieaugušās audzēs, daudz retāk - jaunākās audzēs.

Biežāk sastopama biotopos ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem. Līdzīgi kā liela daļa citu DMB piepju sugu, labprāt aug uz kritalām avotu, upīšu tuvumā. Vietās, kur sugai ir optimāli apstākļi, var atrast uz vairākām kritalām biotopā. Retāk iespējams konstatēt arī saimnieciskos mežos, kas neatbilst dabiskam meža biotopam. Vidzemē un Latgalē nereti tiek konstatēta uz egļu kritalām kopā ar rožaino apamalpiepi un centrbēdzes flēbiju, bet var atrast arī kopā ar maigo mīkstpori, sauso krustodermu, liesmaino egļpiepi, pat baltdzenteno egļpiepi. Uz veciem tumšbrūnās cietpiepes augļķermeņiem (vai uz kritalām, uz kurām iepriekš augusi tumšbrūnā cietpiepe) aug retā īssporu baltene. 

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar šokolādes jungūniju - tai konsistence mīksta, no substrāta labi atdalāma.

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Iespējams, ietekmē arī mikroklimata un hidroloģiskā režīma izmaiņas biotopā.