Pseudomerulius aureus
Zeltainā krokaine Pseudomerulius aureus (Fr.) Jülich
Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski vai ar atliektām maliņām. Dažkārt tās ir tik izteiktas, ka augļķermenis izskatās kā pārlocīts uz pusēm, ar visu augšējo daļu atliektu no substrāta. Augļķermeņu virsma krokaina (rievas parasti izvietotas radiāli — no centra uz malām), vaskaina līdz mīksta; dzeltena līdz oranža, vecāki augļķermeņi ir dzeltenbrūni. Mala šaura, mīksta, balta vai dzeltenīga, samtaina. Augļķermeņi ir nelieli, ap 1–2 cm plati, bet raksturīgi, ka saaug vairāki kopā un veido lielākus laukumus (10-20 cm un vairāk platus).
Ekoloģija: skujkoku un jauktos mežos aug uz priežu un egļu kritalām, retāk arī uz stumbeņiem, sausokņiem, sausiem zariem. Piemērotos biotopos samērā regulāri sastopama visā Latvijas teritorijā.
Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Purvaini meži (91D0*), var būt arī Laktsaugiem bagātos egļu mežos (9050), retumis arī citos biotopos, kuros atrodamas skujoku kritalas. Biežāk atrodama meža biotopos, retāk arī jaunākās mežaudzēs, kas vēl neatbilst biotopu kritērijiem.
Līdzīgās sugas: var sajaukt ar ēkusēnēm Leucogyrophana, kas arī veido dzeltenus un oranžus krokotus augļķermeņus uz kritalām (arī uz baļķiem, ēku koka konstrukcijām). Ēkusēnēm bieži redzamas samērā platas, baltas malas, bet var gadīties arī bez tām. Zeltainajai krokainei parasti krokojums ir radiāls, tas veidojas no centra uz malām. Ēkusēnēm tas nav tik raksturīgi, reizēm var būt mazākiem augļķermeņiem. Lieliem, saplūdušiem zeltainās krokaines laukumiem var būt grūti saskatīt radiālo krokojumu.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.