Pycnoporellus fulgens
Liesmainā egļpiepe Pycnoporellus fulgens (Fr.) Donk
Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi. Sēdoši vai klājeniski — var būt gan daļēji atliekti, gan retumis pilnīgi klājeniski. Cepurītes atsevišķas vai vairākas kopā, pusapaļas līdz iegarenas un šauras, līdz 10 cm platas. Virspuse gaiši oranža līdz sarkanīgi oranža vai rūsas krāsā, nereti joslaina; var būt samērā gluda, samtaina vai nelīdzena ar sīkiem sariņiem. Pavisam jauni eksemplāri ir dzelteni. Poru virsma gaiši dzeltena līdz gaiši oranža, poras apaļas līdz stūrainas, 2–3 uz mm; starpsieniņas plānas, ar vecumu kļūst iešķeltas, veido V-veida formas. Mīkstums gaiši oranžs. Stobriņu slānis līdz 6 mm biezs. Mīkstuma un stobriņu slāņa audi KOH šķīdumā kļūst sarkani.
Ekoloģija: skujkoku un jauktos mežos aug uz egļu, daudz retāk - bērza, priedes, apses, alkšņu mirušās koksnes (kritalām, stumbeņiem, sausokņiem, celmiem), kuru pirms tam noārdījusi (vai turpina noārdīt) parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola. Liesmainā egļpiepe ir samērā regulāri sastopama visā Latvijas teritorijā. Citās valstīs konstatēta arī uz dižskābarža un liepas.
Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var būt sastopama arī citos biotopos, ja tajos atrodama skujkoku mirusī koksne, piemēram, Veci jaukti platlapju meži (9020*), Nogāžu un gravu meži (9180*), Staignāju meži (9080*), Purvaini meži (91D0*) u.c. Līdzīgi kā daudzas citas DMB piepju sugas, liesmainā egļpiepe dod priekšroku kritalām, kas atrodas mežos ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem, pie upītēm, avotiem u.tml. Biežāk sastopama meža biotopos, bet var būt arī jaunākās mežaudzēs.
Līdzīgās sugas: uz lapu kokiem augošu liesmaino egļpiepi var sajaukt ar cinobrsarkano piepi Pycnoporus cinnabarinus. Cinobrsarkanajai piepei poru virsma ir ķieģeļsarkana, nevis dzeltena kā liesmainajai egļpiepei. Klājeniski augošu liesmaino egļpiepi var sajaukt ar laškrāsas zeltpori vai baltdzelteno egļpiepi. Uz egļu stumbeņiem grupās augošu liesmaino egļpiepi var sajaukt ar zaķu spulgpiepi. Uz apšu mirušās koksnes augošu var sajaukt ar apšu spulgpiepi.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Iespējams, ka negatīvi ietekmē arī meliorācija.