Pāriet uz galveno saturu
Meža sugas
  • Sākums
  • DMB
  • Sēnes
    • Specifiskās sugas
    • Indikatorsugas
    • Citas retas sugas
  • Sūnas
    • Specifiskās sugas
    • Indikatorsugas
    • Citas retas sugas
  • Ķērpji
    • Specifiskās sugas
    • Indikatorsugas
    • Citas retas sugas
  • Vaskulārie augi
    • Specifiskās sugas
    • Indikatorsugas
    • Citas retas sugas
  • Par mani

Pārlūkot

  • Sēnes
    • Anomoporia
    • Artomyces
    • Asterodon
    • Boletus
    • Calcipostia
    • Cinereomyces
    • Climacocystis
    • Crustoderma
    • Dentipellis
    • Diplocarpa
    • Diplomitoporus
    • Erastia
    • Fistulina
    • Flaviporus
    • Fomitopsis
    • Fuscoporia
    • Fuscopostia
    • Ganoderma
    • Gloeoporus
    • Gloiodon
    • Grifola
    • Hapalopilus
    • Hericium
    • Hermanssonia
    • Hypocreopsis
    • Inocutis
    • Inonotus
    • Junghuhnia
    • Leptoporus
    • Leucoagaricus
    • Merulius
    • Inocutis
    • Ischnoderma
    • Multiclavula
    • Oxyporus
    • Pappia
    • Phaeolus
    • Phellinidium
    • Phellinus
    • Phellopilus
    • Picipes
    • Pluteus
    • Polyporus
    • Poriella
    • Porodaedalea
    • Pseudomerulius
    • Pycnoporellus
    • Resinoporia
    • Rhodofomes
    • Rhodonia
    • Rhodotus
    • Rigidoporus
    • Sidera
    • Skeletocutis
    • Szczepkamyces
    • Xylobolus
    • Pholiota
    • Porphyrellus
    • Clavariadelphus
    • Mitrula
    • Urnula
    • Gomphus
    • Ramaria
    • Geastrum
    • Amanita
    • Leccinellum
    • Cortinarius
  • Sūnas
    • Alleniella
    • Anomodon
    • Antitrichia
    • Bazzania
    • Buxbaumia
    • Calypogeia
    • Crossocalyx
    • Exsertotheca
    • Frullania
    • Geocalyx
    • Homalia
    • Hylocomiastrum
    • Isothecium
    • Lejeunea
    • Leucobryum
    • Liochlaena
    • Lophozia
    • Metzgeria
    • Neckera
    • Neoorthocaulis
    • Nowellia
    • Odontoschisma
    • Plagiothecium
    • Pseudanomodon
    • Riccardia
    • Rhytidiadelphus
    • Scapania
    • Schistostega
    • Sphagnum
    • Syzygiella
    • Trichocolea
    • Ulota
    • Zygodon
    • Dicranum
  • Vaskulārie augi
    • Alium
    • Bromopsis
    • Carex
    • Cinna
    • Circaea
    • Corallorhiza
    • Cypripedium
    • Dentaria
    • Diphasiastrum
    • Epipogium
    • Festuca
    • Galium
    • Geranium
    • Glyceria
    • Huperzia
    • Listera
    • Lunaria
    • Lycopodium
    • Matteuccia
    • Poa
    • Polygonatum
    • Ranunculus
    • Sanicula
    • Orobanche
  • Ķērpji
    • Dermatocarpon
    • Cladonia
    • Acrocordia
    • Alectoria
    • Arthonia
    • Bacidia
    • Bactrospora
    • Bryoria
    • Calicium
    • Cetrelia
    • Chaenotheca
    • Collema
    • Cystocoleus
    • Evernia
    • Flavoparmelia
    • Graphis
    • Gyalecta
    • Hertelidea
    • Hypogymnia
    • Lecanactis
    • Leptogium
    • Lobaria
    • Menegazzia
    • Mycoblastus
    • Nephroma
    • Parmelina
    • Pertusaria
    • Pleurosticta
    • Sclerophora
    • Thelotrema
    • Usnea
    • Icmadophila
  • Visas sugas
  • Sēnes
  • Rhodonia
  • Rhodonia placenta

Rhodonia placenta

Sārtā mīkstpiepe Rhodonia placenta  (Fr.) Niemelä, K.H. Larss. & Schigel
Sinonīmi: Oligoporus placentus (Fr.) Gilb. & Ryvarden; Postia placenta (Fr.) M.J. Larsen & Lombard 


Sugas apraksts: viengadīga, klājeniska piepe, var veidot ≥50 cm platus augļķermeņus. Sārta, laškrāsas līdz koši rozā. Reti - ļoti gaiši rozā, izskatās gandrīz balta. Gadījumos, kad sārtā mīkstpiepe aug kritalas apakšdaļā, tuvu substrātam, tad tā arī no attāluma var izskatīties gandrīz balta, bet rozā krāsa redzama tikai pie tuvākas apskates. Konsistence pasīksta, no substrāta samērā grūti atdalāma. Poras apaļas līdz stūrainas, 3-4 uz 1 mm, pagarinātas uz slīpiem substrātiem. Poru sieniņas reizēm saplaisā un veido nevienmērīgas iedobes uz augļķermeņa virsmas.  

Ekoloģija: aug uz skujkoku mirušās koksnes, visbiežāk uz kritalām, bet var augt arī uz stāvošas mirušas koksnes, celmiem. Latvijā biežāk konstatēta uz priedes, retāk uz egles. Ļoti reti novērota arī uz lapu koku mirušās koksnes. Citur novērota arī uz lapegles un duglāzijas. Piemērotos biotopos sastopama regulāri visā Latvijas teritorijā.  

Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Purvaini meži (91D0*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var būt sastopama arī citos biotopos ar skujkoku mirušo koksni, piemēram, Nogāžu un gravu meži (9180*) u.c. Reti novērota arī cilvēka pārveidotā vidē, piemēram, uz baļķiem, koka konstrukcijām. Novērota kopā ar citām DMB specifiskajām un indikatorsugām - purpura plānpiepi, melnsvītras cietpiepi.

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt šokolādes jungūniju, kas biežāk sastopama uz egļu kritalām. Laba šokolādes jungūnijas atšķiršanas pazīme ir ātra augļķermeņa krāsas maiņa no rozīga uz tumšbrūnu (šokolādes krāsā) nobrāzumu vietās. Šokolādes jungūnija ir mīksta, no substrāta viegli atdalāma. Iespējams, var sajaukt arī ar laškrāsas zeltpori, tās augļķermenis kļūst sarkanviolets, uzpilinot KOH. Ja sārtās mīkstpiepes augļķermenis ir ļoti gaišs, gandrīz balts, to var sajaukt ar citām gaišām klājeniskām piepēm.  

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.