Rigidoporus crocatus

Košā (melnējošā) cietpore Rigidoporus crocatus  (Pat.) Ryvarden

Sugas apraksts: Augļķermeņi daudzgadīgi, klājeniski, parasti līdz 10 cm plati, bet retāk var veidot lielus augļķermeņus, kas ir ≥ 50 cm plati. Virsma gluda līdz nedaudz grubuļaina. Katra slāņa biezums līdz 3 mm. Konsistence svaigām sīksta, “kraukšķīga”, vecie slāņi ir pamīksti. Jaunajam slānim poru virsmas krāsa rozīga, vēlāk tā kļūst oranža, gaiši dzeltenbrūna. Jaunais slānis pilnībā nenoklāj iepriekšējo, līdz ar to piepe nereti izskatās kā kaudzē saliktas neregulāras formas "pankūkas", ar rozīgu virspusi un oranžām malām, oranžiem apakšējiem slāņiem. Veci augļķermeņi ir pilnībā oranži vai dzeltenbrūni. Poras mazas, no ieapaļām līdz stūrainām, 5-7 uz 1 mm.  

Ekoloģija: aug uz dažādu koku sugu kritalām. Biežāk konstatēta uz egles, melnalkšņa, bērza, atrasta arī uz priedes, apses, blīgznas, ozola, pīlādža, baltalkšņa. Citur konstatēta arī uz dižskābarža, gobas, baltegles. Piemērotos biotopos sastopama regulāri Latvijas centrālajā un austrumu daļā, Rietumlatvijā sastopama ievērojami retāk. Sastopama galvenokārt mitros mežos.   

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Staignāju meži (9080*), Aluviāli meži (91E0*), mitri Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), mitri Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Veci jaukti platlapju meži (9020*). Var atrast arī citos biotopos, tādos kā Nogāžu un gravu meži (9180*), Purvaini meži (91D0*) u.c. Suga ir raksturīga mežos upīšu, strautu tuvumā, var būt arī uz kritalām, kas pārkritušas aizsērējušiem grāvjiem. Biežāk sastopama tādos mežaudžu tipos kā dumbrāji, vēri un slapjie vēri, damakšņi un slapjie damakšņi, platlapju āreņi un kūdreņi, gāršas un slapjās gāršas. Lielākoties pāraugušās un pieaugušās mežaudzēs, virs 80–100 gadiem.

Līdzīgās sugas: reizēm ir iespējams sajaukt ar klājenisku daudzgadīgo egļu sakņu piepi Heterobasidion parviporum. Tās augļķermeņiem poru virsma ir krēmkrāsas, bēša (ne rozīga); malas, vecākie slāņi - brūni (ne tumši dzelteni, oranžīgi).   

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi ietekmē arī meliorācija.