Xylobolus frustulatus

Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus (Pers.) P. Karst.

Sugas apraksts: klājeniski, daudzgadīgi augļķermeņi, 1–5 mm biezi, gaiši rozā līdz pelēcīgi vai bēši. Virsma gluda vai nedaudz grubuļaina, apakšdaļa tumši brūna līdz melna. Raksturīgi, ka augļķermenis saplaisājis daudzos, nelielos gabaliņos, kas ir 3–10 (–15) mm plati. Sēnei novecojot, gabaliņi paliek arvien biezāki. Pavisam jauni augļķermeņi var izskatīties gandrīz kā viendabīgs rozā krāsas klājiens, kur atsevišķu gabaliņu aprises vēl tikai sāk iezīmēties. Augļķermeņa izmēri ļoti variē - no apmēram 10 cm platiem laukumiem līdz ≥1 m platiem un ≥20 cm augstiem.  

Ekoloģija: aug uz ozolu mirušās koksnes (bez mizas) - stumbeņi, sausokņi, kritalas, lieli zemē nokrituši zari. Var augt arī uz vēl dzīviem ozoliem - uz nokaltušiem zariem, dobumos u.tml. Ļoti reti atrasta arī uz veciem ozolu baļķiem. Meklējot plaisājošo rūtaini, jāpatur prātā, ka tā var paslēpties kritalu vai nokritušu lielu zaru apakšējā daļā un var būt grūti ieraugāma, ja vien to īpaši nemeklē.  

Piemērotākie biotopi: sastopama samērā regulāri visā Latvijas teritorijā. Atrodama vietās, kur aug lieli, veci ozoli - dabiski meža biotopi, jaunāki meži, kuros saglabājušies veci ozoli, kā arī parki, kapsētas, atsevišķi augoši dižozoli lauku ainavā (tostarp arī zālāju biotopos).  Visbiežāk konstatēta tādos meža biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Nogāžu un gravu meži (9180*), Ozolu meži (9160), Veci jaukti platlapju meži (9020*), retāk citos biotopu veidos, piemēram, Mežainas piejūras kāpas (2180), Parkveida pļavas un ganības (6530*), Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm (91F0) un citos. Visbiežāk konstatēta tādos meža tipos kā vēris, damaksnis un gārša; pāraugušās un pieaugušās audzēs.  

Līdzīgās sugas: plaisājošā rūtaine, pateicoties savam mozaīkveidīgajam izskatam un saistībai ar ozolu mirušo koksni, dabā parasti ir viegli atpazīstama.  

Apdraudējumi: veco ozolu izzušana - mežizstrādes rezultātā vai dabiska veco koku bojāeja; biotopu kontinuitātes pārtraukums – nav jauno ozolu paaudzes, kas nodrošinātu ilgtermiņā piemērotu vidi sugai; parku, kapsētu kopšana, izzāģējot bojātus vai dobumainus kokus u.tml.