Rucavas mežu aizsardzībai izveidoti četri mikroliegumi

Ilze Ķuze, sertificēta sugu un biotopu aizsardzības eksperte


Meža masīvā pie Rucavas - vērtīgā mitro mežu kompleksā - šovasar konstatētas 22 īpaši aizsargājamas sūnu, ķērpju, sēņu un vaskulāro augu sugas. Pārmitrajos mežos vietām tās sastopamas uz gandrīz katra tām piemērotā koka vai kritalas. 

Šāda reto sugu daudzveidība un blīvums saglabājas mežos, kuros ilgstoši pastāvējis mitrs mikroklimats un nepārtraukti bijuši pieejami piemēroti koki un trupoša koksne. Rucavas mežos šo apstākļu saglabāšanos veicinājis arī salīdzinoši maz sadrumstalotais meža masīvs un piejūras klimata ietekme. Vairākos meža nogabalos gan sugu atradņu, gan pašu meža biotopu kvalitāte vērtējama kā izcila. 

Gan īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, gan meža biotopu Staignāju meži, Purvaini meži un Veci vai dabiski boreāli meži aizsardzībai 2026. gada oktobrī izveidoti četri mikroliegumi.

Izpētes rezultāts

22 īpaši aizsargājamas sugas
647 reģistrēti sugu atradņu punkti
4 izveidoti mikroliegumi
57,64 ha aizsargāta meža
Dienvidkurzemes novads,
Rucavas pagasts

Rucavas mitro mežu komplekss

Lielākā daļa izpētes teritorijas veido vienotu, sugām bagātu pārmitru mežu kompleksu. Tam raksturīgs mitrs mikroklimats, mikroieplakas, avoksnainas vietas un ļoti augsts īpaši aizsargājamo sugu atradņu blīvums.

Teritorijas centrā esošā Vārnupe jeb Ūsupju grāvis ir taisnota. Tās tuvumā jūtama ūdensteces regulēšanas un meža nosusināšanas ietekme, tomēr arī šeit saglabājušās mitras mikroieplakas un ar pārmitriem apstākļiem saistītās aizsargājamās sugas. Virzoties uz dienvidiem, nosusināšanas ietekme mazinās un parādās avoksnainas vietas. Mežaudzes arvien vairāk līdzinās nelielu dabisku ūdensteču ieleju un palieņu mežiem.

Mežaudzes galvenokārt veido priede, egle, bērzs un melnalksnis. Lielākajā daļā audžu aug arī oši. Saglabājušies gan dzīvi koki, gan ošu mirusī koksne dažādās sadalīšanās pakāpēs. Tāpat kā citviet Kurzemē, arī šeit oši ir nozīmīgs substrāts, kas nodrošina dzīvesvietas vairākām īpaši aizsargājamām sugām.

Detalizētā izpēte paplašina sākotnējo ieceri

Sākotnēji uzmanību Rucavas mežiem pievērsa veco priežu audžu izciršanas draudi. Jana Simanovska jūnijā ierosināja divu mikroliegumu izveidi 38,41 ha kopplatībā un aicināja apturēt ciršanu. Pieteikumi aptvēra teritorijas, kurās dabas vērtības jau bija zināmas un biotopi reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Lai izvērtētu mikroliegumu izveidi un noteiktu to robežas, bija vajadzīga sugu un biotopu ekspertīze. Teritoriju 13.–16. augustā apsekoja Ilze Ķuze. Izpēte aptvēra 32 meža nogabalus - gan aizsardzībai ierosinātās teritorijas, gan kartēs atlasītas pieguļošās platības, kurās bija sagaidāmas dabas vērtības.

Katrā nogabalā apsekojuma maršrutu pielāgoja mežaudzes struktūrai un mitruma apstākļiem. Pārbaudīja dzīvu un nokaltušu koku stumbrus un pamatnes, kritalas, celmus, akmeņus un citas sugām piemērotas vietas, arī avoksnājus un mitras mikroieplakas.

Vērtēja sugu atradņu izplatību un meža biotopu kvalitāti. Kopā reģistrēti 647 īpaši aizsargājamo sugu, dabisku meža biotopu specifisko sugu un indikatorsugu atradņu punkti. Vietās ar ļoti lielu atradņu blīvumu punktus reģistrēja ar intervālu un iezīmēja arī sugu dzīvotņu laukumus. 

Papildus 21,82 hektāru platībā tika nokartēti meža biotopi Staignāju meži, Purvaini meži un Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaši nozīmīgs atklājums bija 2,39 hektārus liels meža nogabals. Šajā 131 gadu vecajā niedrājā, mistrotā priežu, egļu, melnalkšņu, bērzu un ošu audzē konstatēja 16 īpaši aizsargājamas sugas un izcilas kvalitātes biotopu Purvaini meži. Šīs dabas vērtības iepriekš sistēmā “Ozols” nebija reģistrētas.

Izpēte parādīja, ka aizsardzība nepieciešama plašākā teritorijā, nekā aptvēra sākotnējais darba uzdevums. Sākotnēji prasīto divu mikroliegumu vietā divos ekspertu atzinumos sagatavots pamatojums četru mikroliegumu izveidei.

Četri mikroliegumi 57,64 hektāros

Balstoties uz eksperta atzinumiem, Valsts meža dienests 2026. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumus par četru mikroliegumu izveidi 57,64 hektāru kopplatībā. Noteiktas arī buferzonas 8,94 ha platībā.

Divi mikroliegumi aptver sugām bagātos pārmitros mežus uz dienvidiem no Vārnupes jeb Ūsupju grāvja. Trešais aizsargā kailās apaļlapes un trejdaivu bacānijas dzīvotnes un Vecu vai dabisku boreālu mežu biotopus uz ziemeļiem no ūdensteces. Ceturtais izveidots atsevišķa labas kvalitātes biotopa Veci vai dabiski boreāli meži aizsardzībai.

Izpētītie Rucavas meži atrodas samērā maz sadrumstalotā piejūras pārmitro mežu masīvā starp dabas liegumiem “Rucavas īvju audze”, “Ķirbas purvs”, “Rucavas staignāju meži” un dabas parku “Pape”.

Meža nepārtrauktība, salīdzinoši nelielā nosusināšanas ietekme un piejūras klimats palīdzējuši saglabāt mitru mikroklimatu un aizsargājamām sugām piemērotas dzīvotnes. Izpētītā teritorija, kur izveidoti mikroliegumi, ir nozīmīga šī mežu kompleksa daļa.

Izveidotie mikroliegumi

Mikrolieguma objekts:
 
Veci vai dabiski boreāli meži, Veci un dabiski purvaini meži, Staignāju meži un īpaši aizsargājamās sugas, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumu: birztalas lāpstīte, gludkausiņa jungermannija, kailā apaļlape, klints pārzobe, smaržīgā zemessomenīte, tamariska frulānija, trejdaivu bacānija, tūbainā bārkstlape, zaļā buksbaumija, asinssārtais mikoblasts, caurumainā pertuzārija, zvīņainā telotrēma un parastā īve

Citas īpaši aizsargājamas sugas: pirkstainā rikardija, daudzzaru rikardija, gludā nekera, viļņainā šķībvācelīte, sekstainā zemeszvaigzne, kastaņbrūnā artonija, Fuksa dzegužpirkstīte, apdzira, gada staipeknis

Mikrolieguma platība: 28,51 ha
Buferzonas platība: 5,08 ha

Mikrolieguma objekts:
Staignāju meži un īpaši aizsargājamās sugas, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumu: birztalas lāpstīte, gludkausiņa jungermannija, kailā apaļlape, tamariska frulānija, trejdaivu bacānija, tūbainā bārkstlape, asinssārtais mikoblasts, zvīņainā telotrēma

Citas īpaši aizsargājamas sugas: pirkstainā rikardija, daudzzaru rikardija, gludā nekera, kastaņbrūnā artonija, Fuksa dzegužpirkstīte, apdzira, gada staipeknis

Mikrolieguma platība: 9,91 ha
Buferzonas platība: 3,86 ha

Mikrolieguma objekts:
Veci vai dabiski boreāli meži un īpaši aizsargājamās sugas, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumu: kailā apaļlape un trejdaivu bacānija

Citas īpaši aizsargājamas sugas: gada staipeknis

Mikrolieguma platība: 11,97   ha

Centrā esošais biotops apsekošanas laikā bija nocirsts, tādēļ netika iekļauts mikroliegumā.

Mikrolieguma objekts:
Veci vai dabiski boreāli meži 

Mikrolieguma platība: 7,25 ha

Pa labi esošais biotops apsekošanas laikā bija nocirsts, tādēļ netika iekļauts mikroliegumā.

Saglabātās un zaudētās dabas vērtības

Izveidotie mikroliegumi nodrošina aizsardzību gandrīz 58 hektāriem meža. Tajos saglabāts galvenokārt labas un izcilas kvalitātes mitro mežu komplekss, ko izcirtumi līdz šim nav būtiski sadrumstalojuši.

Koksni apdzīvojošo sūnu un ķērpju saglabāšanai svarīgi gan pašreiz apdzīvotie koki un kritalas, gan piemērotu dzīvesvietu pieejamība nākotnē. Mežā nepārtraukti jāveidojas jauniem, sugām piemērotiem substrātiem un jāsaglabājas noēnojumam, mitram mikroklimatam un dabiskam ūdens režīmam. Tādēļ aizsardzībai jāaptver visa sugas dzīvotne. Mežizstrāde starp atsevišķajiem atradņu punktiem to sadrumstalotu un pasliktinātu arī saglabāto atradņu stāvokli.

Daļa meža aizsardzības procesa laikā jau bija zaudēta. Augustā divos sākotnējos mikroliegumu pieteikumos iekļautajos nogabalos konstatēti izcirtumi.

Divās citās mežaudzēs bija izcirsts pamežs, sagatavojot nogabalus cirtei. Vienā no šiem nogabaliem ir izcilas kvalitātes ES nozīmes biotops Veci vai dabiski boreāli meži un izpētes laikā tika konstatēts, ka tajā sastopamas 11 īpaši aizsargājamās sugas. Saziņā ar Valsts meža dienestu un pateicoties tā operatīvajai rīcībai, šos nogabalus izdevās pasargāt no turpmākas izciršanas. Tie ir iekļauti izveidotajos mikroliegumos.

Izveidotie mikroliegumi saglabā nozīmīgu daļu no Rucavas meža masīva dabas vērtībām. Tomēr plašākajā Meža pētīšanas stacijas apsaimniekotajā teritorijā tās vēl nav pilnībā apzinātas. Šis mežu masīvs saista dabas liegumus “Rucavas īvju audze”, “Ķirbas purvs” un “Rucavas staignāju meži” ar dabas parku “Pape”.

Pirms turpmākiem lēmumiem par šī meža masīva apsaimniekošanu nepieciešama detalizēta biotopu un aizsargājamo sugu izpēte.

Ārpus augustā apsekotās teritorijas zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 64840030640 plaši sastopami dumbrāji, slapjie damakšņi un slapjie vēri, retāk - niedrāji. Meža inventarizācijas dati un šo audžu atrašanās pārmitro mežu masīvā liecina par potenciāliem ES nozīmes biotopiem: Staignāju meži (9080*), mitri Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Purvaini meži (91D0*).

Īpaši perspektīvi ir dumbrāji. Daudzi no tiem varētu atbilst biotopam Staignāju meži (9080*), tostarp būt labā vai izcilā kvalitātē. Kartē pa labi ar dzeltenu svītrojumu atzīmēti dabas datu pārvaldības sistēmā (DDPS) "Ozols" atlasītie potenciāli biotopi.

Iesaistīto pušu lomas

Sākotnējos mikroliegumu izveides pieteikumus iesniedza Jana Simanovska. Ekspertīzi pasūtīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļa, bet tās izpildi organizēja Latvijas Botāniķu biedrība, darbu koordinējot biedrības valdes priekšsēdētājai Anetei Pošivai-Bunkovskai. 

Teritorijas izpēti, sugu un biotopu novērtējumu un ekspertu atzinumus Nr. 212/2026/4 un Nr. 212/2026/5 sagatavoja sertificēta sugu un biotopu aizsardzības eksperte Ilze Ķuze, sertifikāts Nr. 212. Atzinumos pamatota četru mikroliegumu un to buferzonu nepieciešamība un ieteiktas to robežas un aizsardzības pasākumi. Administratīvos lēmumus par mikroliegumu izveidi pieņēma Valsts meža dienesta Kurzemes virsmežniecība. 

DDPS “Ozols” attēlotās ES nozīmes biotopu kartēšanai atlasītās potenciālās teritorijas zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 64840030640.

Ar sarkanu līniju attēlota zemes vienības robeža, ar dzeltenu svītrojumu – pēc biotopu kartēšanas atlases kritērijiem identificētās potenciāli apsekojamās teritorijas. Zaļie laukumi – ES nozīmes meža biotopi, sarkanie punkti – īpaši aizsargājamo sugu atradnes.