Rucavas mitro mežu komplekss
Lielākā daļa izpētes teritorijas veido vienotu, sugām bagātu pārmitru mežu kompleksu. Tam raksturīgs mitrs mikroklimats, mikroieplakas, avoksnainas vietas un ļoti augsts īpaši aizsargājamo sugu atradņu blīvums.
Teritorijas centrā esošā Vārnupe jeb Ūsupju grāvis ir taisnota. Tās tuvumā jūtama ūdensteces regulēšanas un meža nosusināšanas ietekme, tomēr arī šeit saglabājušās mitras mikroieplakas un ar pārmitriem apstākļiem saistītās aizsargājamās sugas. Virzoties uz dienvidiem, nosusināšanas ietekme mazinās un parādās avoksnainas vietas. Mežaudzes arvien vairāk līdzinās nelielu dabisku ūdensteču ieleju un palieņu mežiem.
Mežaudzes galvenokārt veido priede, egle, bērzs un melnalksnis. Lielākajā daļā audžu aug arī oši. Saglabājušies gan dzīvi koki, gan ošu mirusī koksne dažādās sadalīšanās pakāpēs. Tāpat kā citviet Kurzemē, arī šeit oši ir nozīmīgs substrāts, kas nodrošina dzīvesvietas vairākām īpaši aizsargājamām sugām.
Detalizētā izpēte paplašina sākotnējo ieceri
Sākotnēji uzmanību Rucavas mežiem pievērsa veco priežu audžu izciršanas draudi. Jana Simanovska jūnijā ierosināja divu mikroliegumu izveidi 38,41 ha kopplatībā un aicināja apturēt ciršanu. Pieteikumi aptvēra teritorijas, kurās dabas vērtības jau bija zināmas un biotopi reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
Lai izvērtētu mikroliegumu izveidi un noteiktu to robežas, bija vajadzīga sugu un biotopu ekspertīze. Teritoriju 13.–16. augustā apsekoja Ilze Ķuze. Izpēte aptvēra 32 meža nogabalus - gan aizsardzībai ierosinātās teritorijas, gan kartēs atlasītas pieguļošās platības, kurās bija sagaidāmas dabas vērtības.
Katrā nogabalā apsekojuma maršrutu pielāgoja mežaudzes struktūrai un mitruma apstākļiem. Pārbaudīja dzīvu un nokaltušu koku stumbrus un pamatnes, kritalas, celmus, akmeņus un citas sugām piemērotas vietas, arī avoksnājus un mitras mikroieplakas.
Vērtēja sugu atradņu izplatību un meža biotopu kvalitāti. Kopā reģistrēti 647 īpaši aizsargājamo sugu, dabisku meža biotopu specifisko sugu un indikatorsugu atradņu punkti. Vietās ar ļoti lielu atradņu blīvumu punktus reģistrēja ar intervālu un iezīmēja arī sugu dzīvotņu laukumus.
Papildus
21,82 hektāru platībā
tika nokartēti meža biotopi Staignāju meži, Purvaini meži un Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaši nozīmīgs atklājums bija 2,39 hektārus liels meža nogabals. Šajā 131 gadu vecajā niedrājā, mistrotā priežu, egļu, melnalkšņu, bērzu un ošu audzē konstatēja 16 īpaši aizsargājamas sugas un izcilas kvalitātes biotopu Purvaini meži. Šīs dabas vērtības iepriekš sistēmā “Ozols” nebija reģistrētas.
Izpēte parādīja, ka aizsardzība nepieciešama plašākā teritorijā, nekā aptvēra sākotnējais darba uzdevums. Sākotnēji prasīto divu mikroliegumu vietā divos ekspertu atzinumos sagatavots pamatojums četru mikroliegumu izveidei.
Četri mikroliegumi 57,64 hektāros
Balstoties uz eksperta atzinumiem, Valsts meža dienests 2026. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumus par četru mikroliegumu izveidi 57,64 hektāru kopplatībā. Noteiktas arī buferzonas 8,94 ha platībā.
Divi mikroliegumi aptver sugām bagātos pārmitros mežus uz dienvidiem no Vārnupes jeb Ūsupju grāvja. Trešais aizsargā kailās apaļlapes un trejdaivu bacānijas dzīvotnes un Vecu vai dabisku boreālu mežu biotopus uz ziemeļiem no ūdensteces. Ceturtais izveidots atsevišķa labas kvalitātes biotopa Veci vai dabiski boreāli meži aizsardzībai.