Rucavas mežu aizsardzībai izveidoti četri mikroliegumi

Ilze Ķuze, sertificēta sugu un biotopu aizsardzības eksperte

Rucavas mežos šovasar konstatētas 22 īpaši aizsargājamas sūnu, ķērpju, sēņu un vaskulāro augu sugas. Vislielākā sugu daudzveidība un to atradņu koncentrācija atklājās pārmitrajos mežos, kur vietām aizsargājamās sugas sastopamas uz gandrīz katra tām piemērotā koka vai kritalas.

Uz melnalkšņu stumbriem tumši sarkanas velēnas veido tamariska frulānija. Trejdaivu bacānija vietām klāj ciņus un koku pamatnes vairāku kvadrātmetru platībā, bet avoksnainajās vietās bagātīgi aug tūbainā bārkstlape. Birztalas lāpstīte, Latvijā reta aknu sūna, uz kritalām šeit atrasta atkārtoti un vietām veido izcili bagātīgas audzes.

Īpaši uzskatāmi meža bagātību atklāja viens 2,39 hektārus liels nogabals, kurā konstatētas 16 īpaši aizsargājamas sugas. Šis izcilas kvalitātes purvainais mežs iepriekšējā biotopu kartējumā nebija atzīmēts. Detalizēts apsekojums tajā atklāja birztalas lāpstīti, kailo apaļlapi, trejdaivu bacāniju, zvīņaino telotrēmu, parasto īvi un citas aizsargājamas sugas.

Šādas sugu audzes saglabājas mežos, kuros ilgstoši pastāvējis mitrs mikroklimats un nepārtraukti bijuši pieejami piemēroti koki un trupoša koksne. Rucavā šo apstākļu saglabāšanos veicinājis arī salīdzinoši maz sadrumstalotais pārmitro mežu masīvs un piejūras klimata ietekme. Atsevišķos nogabalos gan sugu atradņu, gan pašu meža biotopu kvalitāte vērtējama kā izcila.

Detalizētā izpēte paplašina sākotnējo ieceri

Sākotnēji uzmanību Rucavas mežiem pievērsa veco priežu audžu izciršanas draudi. Jana Simanovska jūnijā ierosināja divu mikroliegumu izveidi 38,41 platībā un aicināja apturēt ciršanu. Pieteikumos bija iekļautas teritorijas, kurās dabas vērtības jau bija zināmas un daļa biotopu un sugu atradņu reģistrēta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Lai izvērtētu mikroliegumu izveidi un noteiktu to robežas, bija vajadzīga sugu un biotopu ekspertīze. Teritorijas detalizēto izpēti 13.–16. augustā veica Ilze Ķuze. Apsekojums aptvēra 32 meža nogabalus - aizsardzībai ierosinātās un pieguļošās platības, kurās bija prognozējama dabas vērtību klātbūtne. Katrā no tiem maršrutu noteica meža uzbūve, mitruma apstākļi un vietas, kur sagaidāmas retās sugas: dzīvu un nokaltušu koku stumbri un pamatnes, dažādās sadalīšanās pakāpēs esošas kritalas, mitras ieplakas un avoksnainas vietas.

Vērtējot atradnes, nozīme bija arī sugu audžu vitalitātei un izplatībai visā nogabalā. Vietās ar ļoti blīvām atradnēm atsevišķi novērojumu punkti nespēja pilnībā raksturot ainu dabā, tādēļ tika iezīmēti arī sugu dzīvotņu laukumi. Vienlaikus vērtēta meža biotopu kvalitāte un tas, kā dažādi nogabali kopā uztur sugām nepieciešamos apstākļus.

Izpēte parādīja, ka aizsardzība pamatojama plašākā teritorijā, nekā aptvēra sākotnējais darba uzdevums. Līdzās īpaši sugām bagātajiem pārmitrajiem mežiem bija saglabājamas arī kailās apaļlapes un trejdaivu bacānijas dzīvotnes citos nogabalos. Sākotnēji prasīto divu mikroliegumu vietā divos ekspertu atzinumos tika sagatavots pamatojums četru mikroliegumu izveidei.

Četri mikroliegumi 57 hektāros

Valsts meža dienests 2026. gada 9. oktobrīir pieņēmis lēmumus par visu četru mikroliegumu izveidi  57,64 hektāru kopplatībā. Noteiktas arī buferzonas 8,94 ha platībā.

Divi mikroliegumi aptver sugām bagātos pārmitros mežus uz dienvidiem no Vārnupes/Ūsupju grāvja. Vēl viens saglabā kailās apaļlapes un trejdaivu bacānijas dzīvotnes un vecu vai dabisku boreālu mežu biotopus uz ziemeļiem no Ūsupju grāvja. Ceturtais izveidots atsevišķa labas kvalitātes veca vai dabiska boreāla meža biotopa aizsardzībai.

Saglabātās un zaudētās dabas vērtības

Būtiskākās aizsargājamo sugu atradņu koncentrācijas izpētītajās platībās atrodas pārmitrajos mežos. Tajos mijas staignāju meži, purvaini meži un mitri veci vai dabiski boreāli meži — trīs Eiropas Savienības nozīmes prioritāro biotopu veidi. Mikroliegumu izveide ļauj saglabāt šo biotopu kopumu un tajos konstatētās īpaši nozīmīgās sugu dzīvotnes.

Meža nogabalu nozīmi raksturo gan tajā sastopamās sugas un to atradņu kvalitāte, gan vecie koki, mirusī koksne, mitruma apstākļi un saikne ar apkārtējiem mežiem. Veca priede var būt neaizstājams ligzdas koks vai dzīvesvieta citām sugām. Savukārt pārmitrā mežā daudzu aizsargājamu sūnu un ķērpju pastāvēšanu nodrošina viss mežaudzes kopums ar tā mikroklimatu un nepārtrauktu piemērotu substrātu veidošanos. Šīs atšķirības jāņem vērā, nosakot gan aizsardzības robežas, gan nepieciešamos saglabāšanas pasākumus.

Daļa meža aizsardzības procesa laikā jau bija zaudēta. Augustā divos sākotnējos mikroliegumu ierosinājumos iekļautajos nogabalos konstatēti izcirtumi. Nocirstajā veco priežu audzē bija auguši vairākus gadsimtus veci koki, tostarp priede, kuras vecums pēc nociršanas noteikts vismaz 377 gadi. Līdz ar audzes izciršanu zuda ilgstoši veidojusies meža struktūra un ar to saistītās dzīvotnes.

Citās mežaudzēs apsekošanas laikā bija izcirsts pamežs. Vienā no tām vēl saglabājās izcilas kvalitātes vecs vai dabisks boreāls mežs ar 11 īpaši aizsargājamām sugām. Šo nogabalu izdevās iekļaut aizsargājamajā teritorijā, saglabājot gan sugu atradnes, gan to turpmākai pastāvēšanai nepieciešamo mežu.

Izveidotie mikroliegumi saglabā nozīmīgu daļu no izpētē atklātajām vērtībām. Plašākajā mežu masīvā, kas saista Papi, Rucavas īvju audzi, Ķirbas purvu un Rucavas staignāju mežus, dabas vērtības vēl nav pilnībā apzinātas. Atzinumos pirms turpmāku mežsaimniecisku lēmumu pieņemšanas ieteikta plašāka biotopu un aizsargājamo sugu izpēte.

Izpētes autore un iesaistīto pušu lomas

Sākotnējos mikroliegumu izveides pieteikumus iesniedza Jana Simanovska. Ekspertīzi pasūtīja Valsts meža dienests, bet tās izpildi organizēja Latvijas Botāniķu biedrība, darbu koordinējot biedrības valdes priekšsēdētājai Anetei Pošivai-Bunkovskai.

Teritorijas izpēti, sugu un biotopu novērtējumu un ekspertu atzinumus Nr. 212/2026/4 un Nr. 212/2026/5 sagatavoja sertificēta sugu un biotopu aizsardzības eksperte Ilze Ķuze, sertifikāts Nr. 212. Atzinumos pamatota četru mikroliegumu nepieciešamība un ieteiktas to robežas un aizsardzības pasākumi. Administratīvos lēmumus par mikroliegumu izveidi pieņēma Valsts meža dienests.

22 sugu kopskaitā ietvertas arī divas ierobežoti izmantojamas īpaši aizsargājamas sugas — apdzira un gada staipeknis.

Izpētes rezultāts

22 īpaši aizsargājamas sugas

4 izveidoti mikroliegumi

57,64 ha aizsargāta meža

Dienvidkurzemes novads, Rucavas pagasts